Latviešu English
Aktualitātes
NODOKĻU IZMAIŅAS 2017. GADĀ
Dr.oec. Māris Jurušs, RTU Inženierekonomikas un vadības fakultātes Starptautisko ekonomisko sakaru un muitas institūta (SESMI) mācībspēks un nodokļu eksperts

Kā jau tas ierasts, katru gadu kaut kas mainās nodokļos. Arī nākamajā gadā stājas spēkā vairākas izmaiņas, kas jau iepriekšējos gados tika pieņemtas, gan arī, kas tika pieņemtas kopā ar 2017. gada budžetu. Izmaiņas ir gandrīz katrā nodoklī. 

Mazo uzņēmumu nodokļu jautājums – joprojām neatrisināts

Pēc ilgām un aktīvām diskusijām no 2017. gada ir nolemts noteikt mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) likmi 15% apmērā no apgrozījuma (bet apgrozījumam līdz 7000 eiro 2017. gadā ir 12%). Šādas neskaidrības pēdējos gados nav bijis ne ar vienu nodokli. Turklāt īsti visiem pieņemams risinājums tā arī nav panākts, un mikrouzņēmumu darbiniekiem joprojām paliek mazas sociālās garantijas. 

Faktiski vislielāko sašutumu daudzi mazie uzņēmēji pauda nevis par pašu MUN režīmu, bet izmaiņām valsts sociālās apdrošināšanas obligātajās iemaksās (VSAOI). Proti, atbilstoši jau 2015. gadā noteiktajam pārejas periodam no 2017. gada 1. janvāra vajadzēja stāties spēkā regulējumam par minimālajām sociālajām iemaksām. 

Nepieciešamība noteikt minimālās sociālās iemaksas tika pamatota, lai nodrošinātu darbinieku sociālās garantijas, jo līdz šim iemaksas ietvēra MUN maksājums un tas bija ļoti zems un nenodrošināja pietiekamu uzkrājumu darbiniekiem. Piemēram, kad personai iestājās apdrošināšanas gadījums (bezdarbs, darba nespēja), tad personas saņēma niecīgas summas pabalstos. Tomēr šādas normas ieviešana uzņēmumam var palielināt nodokļu slogu, ja darba ņēmējam ir noteikta maza alga un aprēķinātās obligātās iemaksas ir mazākas par minimālajām iemaksām. Tāpēc kontekstā ar izmaiņām MUN arī minimālo VSAOI ieviešana pagaidām tika atlikta. 

Arī turpmāk mikrouzņēmumu darbinieki tiks sociāli apdrošināti saskaņā ar Mikrouzņēmumu nodokļa likumu, tātad to sociālās garantijas joprojām paliek aktuāls jautājums. Tāpēc darbs pie nodokļu piemērošanas uzlabošanas mazajiem uzņēmumiem vēl turpināsies arī nākamajā gadā. Ir nepieciešams līdzsvarots risinājums, kas atvieglotu nodokļu piemērošanu maziem uzņēmumiem, bet vienlaicīgi arī nodrošinātu darbinieku sociālās garantijas. 

Papildu atvieglojumi iedzīvotāju ienākuma nodoklī

Sākot ar 2017. gada 1. janvāri, izmaiņas iedzīvotāju ienākuma nodoklī paredz neaplikt ar nodokli darba devēja apmaksātos koplīgumā noteiktos darbinieka ēdināšanas izdevumus, nepārsniedzot 480 eiro gadā (vidēji 40 eiro mēnesī). Plānotais  iedzīvotāju ienākuma nodokļa  atbrīvojums  būs papildu labums, ko neapliks ar algas nodokli (tas nebūs valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu objekts) un to varēs piemērot, ja darba devējs izpilda noteiktus nosacījumus (izdevumi nepārsniedz 5% no bruto algu fonda, nodarbina vismaz sešus darbiniekus, nav parādu, nav sodu, nav maksātnespējas, tas darbojas vismaz 1 gadu). Kopumā šādas izmaiņas vērtējamas pozitīvi, lai gan nav īsti skaidrs ierobežojums par koplīgumu. Turklāt diemžēl šāda norma radīs priekšrocības privātajā biznesā strādājošiem, jo policistiem, medmāsām, skolotājiem un citiem valsts sektorā strādājošajiem diez vai darba devējs apmaksās ēdināšanas izdevumus. 

Ar iedzīvotāju ienākuma nodokli netiks apliktas stipendijas līdz 280 eiro mēnesī, ko izglītojamam darba vidē balstītu mācību ietvaros izmaksā komersants un citi saimnieciskās darbības veicēji. Šāds ierobežojums noteikts, lai stipendijas izmaksa netiktu izmantota nodokļa optimizēšanas mērķiem.

Izmaiņas paredz gada apliekamajā ienākumā neietvert un ar nodokli neaplikt palīdzību naudā, kas saņemta no sabiedriskā labuma organizācijas, lai nodrošinātu slimnieka un tā pavadošās personas pārvietošanos līdz ārstniecības iestādei. Nodokļa atvieglojums tiks attiecināts arī  uz nestrādājošu laulāto, kura apgādībā ir nepilngadīgs bērns, kurš saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir atzīts par personu ar invaliditāti, ja  nestrādājošais laulātais nesaņem ar nodokli apliekamus ienākumu vai valsts pensiju. Tāpat minimālo iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumu 50 eiro apmērā nepiemēros nodokļa maksātājam, ja tas kopj bērnu līdz divu gadu vecumam (līdz šim tikai darbiniekiem).

Paredzētas arī citas izmaiņas – piemēram, par ierobežojumu iemaksām privātajos pensiju fondos un ienākumam papildpensiju kapitāla veidā un par precizējumiem attiecībā uz kapitāla pieaugumu.

Ierobežojumi uzņēmumu ienākuma nodoklī

No nākamā gada tiks ierobežota uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) samazināšana reprezentatīvajiem automobiļiem, Plānots, ka ar likuma grozījumiem tiks novērsta situācija, ka vieglie automobiļi, kuri pēc ekonomiskās būtības ir uzskatāmi par reprezentatīviem un neveic kravu pārvadājumus, tiek klasificēti par kravas automobiļiem, lai samazinātu ar UIN apliekamo ienākumu. UIN samazināšana reprezentatīvajiem auto ieviesa, jo 2014. gadā tika pārklasificēti daudzi vieglie automobiļi, tādējādi optimizējot nodokļa slogu. Turpmāk par reprezentatīvu automobili būs uzskatāms arī kravas automobilis ar pilnu masu līdz 3000 kg, ja tā vērtība bez pievienotās vērtības nodokļa pārsniedz 50 000 eiro un tas ir klasificēts par kravas automobili, bet pēc būtības ir vieglais automobilis. Šīs izmaiņas, būtiski neietekmēs uzņēmējus, kuri tiešām izmanto kravas auto līdz 3000 kg, nevis reprezentatīvo auto, kas pārklasificēts par kravas auto, jo kravas auto cenas diez vai sasniegs 50 000 eiro slieksni.

Tāpat likuma grozījumos noteikts, ka taksācijas periodā pirmstaksācijas periodu zaudējumus ir tiesības segt par summu, kas nepārsniedz 75% no ienākuma, kas apliekams ar UIN pēc veiktās koriģēšanas. Šāda pieeja ierobežos tikai konkrētā taksācijas periodā sedzamo zaudējumu apmēru, vienlaicīgi saglabājot iespēju segt visus iepriekšējos taksācijas periodos (no 2008. gada) radušos zaudējumus neierobežotā laika periodā. 

Tehniski grozījumi PVN 

Lielu dalu izmaiņu pievienotās vērtības nodoklī (PVN) var nosaukt par tehniskām, jo tās vairāk skar dažādu naudas summu noapaļošanu. Līdz šim likumā bija ietvertas summas, kas lielākoties tika pārkonvertētas no latiem uz eiro, turpretim tagad ir paredzēts minētās summas eiro noapaļot. Jaunās izmaiņas uzņēmējus būtiski neietekmēs. 

Te daži piemēri:
par mazas vērtības dāvanu uzskatāma tāda, kas gada laikā nepārsniedz 15 eiro (iepriekš – 14,23 eiro); 
nosacījumi PVN grupas reģistrācijai, ja vismaz viena PVN grupas dalībnieka darījumu vērtība iepriekšējā gadā ir vismaz 350 000 eiro (iepriekš 355 700 eiro); 
vienkāršotais nodokļa rēķins – par iekšzemes darījumu, kura vērtība bez nodokļa ir mazāka par 150 eiro (iepriekš 143 eiro), savukārt par kases čeku var izmantot, ja tas izsniegts par darījumu, kura vērtība bez nodokļa ir mazāka par 30 EUR (iepriekš 29 eiro). 
Pārmaksātā nodokļa atmaksāšanas kārtība (109. pants): a) pārmaksātā nodokļa summa pārsniedz 1500 eiro (iepriekš 1422,87 eiro), nodokļa maksātājam, kurš eksportē vismaz 20%; b) pārmaksātā nodokļa summa, kas izveidojusies par pamatlīdzekļiem, pārsniedz 150 eiro (iepriekš 142,29 eiro); c) pārmaksātā nodokļa summa pārsniedz 5000 eiro (iepriekš 11382,97 eiro). Šīs summas samazinājums varētu būt visnozīmīgākās izmaiņas likumā.

Neapstrādātiem dārgmetāliem un to pusfabrikātiem tiek ieviesta apgrieztā PVN maksāšanas kārtība, līdz ar to plānots samazināt krāpšanos PVN jomā juvelierizstrādājumu un līdzīgu izstrādājumu ražošanā, vairumtirdzniecībā, mazumtirdzniecībā, kā arī pulksteņu un juvelierizstrādājumu remonta nozarē. Vienlaicīgi jāatzīmē, ka PVN krāpšanas problēmas joprojām pastāvēs, jo ir daudz citu nozaru, kurās nepiemēro apgriezto maksāšanas kārtību. Analīze liecina, ka, ieviešot apgriezto maksāšanas kārtību kādai preču grupai, krāpnieki pārmetas uz citu sektoru. Līdz ar to būtu nepieciešams turpināt sekot līdzi situācijai un, iespējams, ieviest apgrieztās maksāšanas kārtību arī citās nozarēs.

Vēl grozījumi paredz, ka priekšnodoklis par saņemtajām precēm vai pakalpojumiem no valsts budžetā maksājamās PVN summas atskaitāms tajā taksācijas periodā, kad saņemtas preces vai pakalpojumi un saņemts PVN rēķins vai atlīdzība par preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu ir samaksāta pirms preču vai pakalpojumu saņemšanas, bet ne vēlāk kā nākamajā taksācijas periodā, kas seko šim taksācijas periodam, ja likumā nav noteikts citādi. Šādas izmaiņas vērtējamas pozitīvi un palīdzēs grāmatvežiem nodokļa uzskaitē un piemērošanā.

Arvien dārgāks alkohols un cigaretes

Regulāras izmaiņas gaidāmas arī akcīzes nodoklī. Jau pēc iepriekš apstiprināta plāna ar 2017. gada 1. martu pieaug akcīzes nodoklis alkoholam. Piemēram:
alum (100 l) 4,50 eiro par katru tilpumprocentu, bet ne mazāk kā 8,20 eiro par 100 litriem (pašlaik 4,2 eiro, ne mazāk kā 7,8 eiro);
vīnam (100 l) 78 eiro (pašlaik 74 eiro);
stiprajam alkoholam (100 l a/a) 1450 eiro (pašlaik 1400 eiro). 

Visbūtiskākais palielinājums veidojas tieši stiprajam alkoholam, turklāt likmju palielinājums palielina plaisu starp alu, kam, raugoties no alkohola satura jeb ietekmes uz veselību, ir viszemākais nodokļa slogs. Pie tam Latvijā mazajās alus darītavās saražotajam alum par viena kalendārā gada laikā saražotajiem pirmajiem 10 000 hektolitriem alus piemēro samazinātu nodokļa likmi – no 2017. gada 1.marta 2,25 EUR par katru tilpumprocentu, bet ne mazāk kā 8,20 EUR par 100 litriem (pašlaik 2,10, bet ne mazāk kā 7,8 EUR). 

Sākot ar 2017. gada 1. jūliju nodoklis pieaug arī tabakas izstrādājumiem, turklāt palielinājums gaidāms arī 2018. gadā. Papildus tam Saeima arī 2016. gadā veica strukturālas izmaiņas nodokļa likmē cigaretēm. Tādējādi cigaretēm nodoklis mainās šādi:
no 2016. gada 1. janvāra – 54,20 eiro/1000 cig.+25% no maksimālās mazumtirdzniecības cenas (MMC), bet ne mazāk kā 89,80 eiro par 1000 cigaretēm;
no 2016. gada 1. jūlija – 6,20 EUR/1000 cig.+25% no MMC , bet ne mazāk kā 93,70 eiro par 1000 cigaretēm;
no 2017. gada 1. janvāra – 56,20 EUR/1000 cig.+25% no MMC, bet ne mazāk kā 93,70 eiro par 1000 cigaretēm;
no 2017. gada 1. jūlija – 67 eiro/1000 cig.+20% no MMC, bet ne mazāk kā 99 eiro par 1000 cigaretēm;
no 2018. gada 1. janvāra – 67 eiro/1000 cig.+20% no MMC, bet ne mazāk kā 99 eiro par 1000 cigaretēm;
no 2018. gada 1. jūlija – 69,50 eiro/1000 cig.+20%, no MMC, bet ne mazāk kā 103,50 eiro par 1000 cigaretēm.

No 2017. gada stājas spēkā izmaiņas, kas nosaka, ka informāciju par maksimālo mazumtirdzniecības cenu, kā arī cigarešu daudzumu vienā cigarešu iepakojuma vienībā norāda uz akcīzes nodokļa markas vai arī uz cigarešu iepakojuma vienības.

Diemžēl akcīzes nodokļa palielinājums ir politisks lēmums, jo tam nav ekonomiska pamatojuma. Valstī joprojām ir liels nelegālais tirgus, jo alkohola un cigarešu cenas Krievijā un Baltkrievijā ir krietni zemākas. Saeima, pieņemot palielinājumu, parasti neparedz vairāk līdzekļu nodokļa iekasēšanai, līdz ar to muita un nodokļu administrācija spiesta piemēroties lielākam nodokļu nemaksāšanas riskam. Rezultātā akcīzes nodokļa ieņēmumi diemžēl nepalielinās tik strauji kā nodoklis, arī par spīti tam, ka palielinās igauņu un somu tūristu skaits, kas iepērkas Latvijas un Igaunijas pierobežā.

Izmaiņas citos nodokļos

Laba ziņa auto īpašniekiem – sākot ar 2017. gada 1. janvāri tiek atcelts vieglo automobiļu un motociklu nodoklis. Taču pārāk priecāties nav pamata, jo tā vietā tiek veiktas izmaiņas transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa iekasēšanas kārtībā, nosakot jauna veida iekasēšanas kārtību – pēc transportlīdzekļa radītajiem CO2 izmešiem, ja šādi dati par transportlīdzekli ir pieejami. Pārējiem transportlīdzekļiem, kuriem nav pieejami dati par CO2 izmešiem, nodoklis tiek aprēķināts pēc esošās kārtības, savukārt, lai saglabātu ieņēmumus valsts budžetā no vieglo automobiļu un motociklu nodokļa, vairāk piesārņojošajiem transportlīdzekļiem tiek noteiktas paaugstinātas likmes.  

Vairākas izmaiņas no 2017. gada 1. janvāra ir arī dabas resursu nodoklī. Likmes palielinās gan par ūdens ieguvi, gan par piesārņojumu, gan par akmeņoglēm, gan likumā paredzētas citas izmaiņas.

Ar 2017. gadu tiek atcelti Elektroenerģijas nodokļa likumā (6. panta pirmajā un otrās daļas 1. un 2.punktā) noteiktie elektroenerģijas nodokļa atbrīvojumi, piemēram, elektroenerģijai, kas iegūta no atjaunojamajiem energoresursiem vai hidroelektrostacijās. Kā galvenais arguments šādu atvieglojumu atcelšanai tiek minēta grūti izsekojamā nodokļa atbrīvojuma piemērošana un nodokļa maksāšanas optimizācija, kad komersanti pērk un pārdod elektroenerģijas izcelsmes apliecinājumus, tādēļ atjaunojamo resursu izmantošanas atbalstam tiks meklēti citi piemērotāki risinājumi. 

Tomēr īsti nav skaidrs, kāpēc bija jāatceļ citi likumā noteiktie elektroenerģijas nodokļa atbrīvojumi, piemēram, preču pārvadājumiem un sabiedriskajiem pasažieru pārvadājumiem, tajā skaitā dzelzceļa transportā un pilsētu sabiedriskajos pasažieru pārvadājumos. Lai arī nodokļa likme nav pārāk liela un tas tiek iekļauts izmaksās, nav skaidrs, kā atbrīvojuma atcelšana ietekmēs elektroenerģijas piegādes izmaksas un līdz ar to sabiedriskā transporta cenas. Turklāt nodokļa atbrīvojums tiek atcelts arī elektroenerģijai, ko patērē mājsaimniecību lietotāji, un tas var ietekmēt elektroenerģijas tarifus mājsaimniecībām.

Nākotnes vīzija 

Nākamais gads varētu būt ļoti būtisks nodokļu politikas izmaiņu ziņā. Ir paredzams, ka Pasaules Bankas (PB) eksperti drīz varētu pabeigt Latvijas nodokļu sistēmas auditu. Pamatojoties uz to, paredzēts izstrādāt jaunas nodokļu pamatnostādnes. Pagaidām PB ekspertu atziņas un iespējamie risinājumi nodokļu politikā plašākai sabiedrībai vēl nav pieejami, tāpēc diskusijas vēl tikai gaidāmas.
 
Valstiska prioritāte būtu PVN krāpšanas apkarošana. Patlaban Valsts ieņēmumu dienests cīnās ar sekām, ko rada PVN izkrāpšana. Cēloņi meklējami pašā PVN sistēmā. PVN būtība ir tā neitralitāte un piemērošana visos posmos. Aprēķinot maksājamo nodokli, nodokļa maksātājs atskaita priekšnodokli, kas samaksāts par iepirktajām precēm (vai pakalpojumiem), tā kā minēto nodokli budžetā jāsamaksā preču pārdevējam. Savukārt, piegādājot preces citām ES dalībvalstīm vai eksportējot, tiek piemērota 0% likme un nodokļa maksātājam var veidoties pārmaksa, tādējādi samaksātais priekšnodoklis ir jāatmaksā. Ir gadījumi, kad tiek veidoti fiktīvi uzņēmumi, kas ķēžu darījumos pazūd un nesamaksā nodokli, bet valsts atmaksā nodokli, jo preces tika legāli izvestas. Kā iespējamais nākotnes risinājums varētu būt PVN kārtības maiņa, kas noteiks, ka PVN jāaprēķina arī par preču piegādēm uz citām dalībvalstīm, tādējādi apturot naudas plūsmu no valsts budžeta, atmaksājot pārmaksāto nodokli, uz ko balstās līdzšinējā fiktīvo uzņēmumu peļņa. Tomēr pagaidām nav skaidrs, cik ilgā laikā ES tiks ieviesta šāda vienota kārtība. Turklāt 0% likme jebkurā gadījumā paliks eksportam ārpus ES.

Izvērtējams ir jautājums par UIN 0% likmes ieviešanu reinvestētajai peļņai. Tas stimulētu uzņēmējdarbību, jo veicinātu investīcijas, celtu produktivitāti, uzlabotu uzņēmumu finanšu rādītājus, veicinātu kredītu piesaisti un uzlabotu ekonomiku kopumā. Savukārt, ilgtermiņā tas palielinātu nodokļa ieņēmumus. Turklāt tas būtiski vienkāršotu nodokļa aprēķināšanu (atkristu, sarežģīta bāzes korekcija, pamatlīdzeļu uzskaite nodokļa pārrēķinam, atvieglojumu rēķināšana utt.), samazinot nepieciešamo laiku saistību izpildei, tādējādi padarot Latviju pievilcīgāku investoriem arī šajā ziņā.

Ir nepieciešams samazināt nodokļu slogu darbaspēkam, īpaši tiem, kas saņem mazas algas. Lai mazinātu risku par ieņēmumu samazinājumu, ienākuma nodokļa slogs būtu izlīdzināms, nosakot līdzīgu pieeju gan nodoklim no darba algas, gan nodoklim ienākumam no kapitāla, un padarot nodokļu sistēmu progresīvāku. Progresīvais ienākumu nodoklis veiksmīgi darbojas daudzās ES valstīs.  Papildus tam būtu palielināms nekustamā īpašuma nodoklis dārgiem, ekskluzīviem nekustamajiem īpašumiem. 

Tāpat vajadzētu ieviest neapliekamo minimumu VSAOI iemaksām, vienlaicīgi nosakot izmaksu griestus. Tas panāktu lielāku progresivitāti un risinātu arī mikrouzņēmumu nodokļa problēmu.

Noteikti nevajadzētu pārlikt nodokļu slogu uz patēriņu. Patēriņa nodokļi ir regresīvi. Personas ar zemiem un vidējiem ienākumiem patērē lielāko daļu ienākumu, salīdzinot ar personām ar lieliem ienākumiem, kas patērē mazāk no saviem ienākumiem. Samazinot ienākumu nodokli, bet palielinot patēriņa nodokļus, personas ar maziem ienākumiem tikai zaudēs, proti, tās būs spiestas samaksāt vēl lielākas summas no saviem ienākumiem. Lai mazinātu patēriņa nodokļu slogu maznodrošinātajiem, kas lielāko daļu ienākumus patērē pārtikas iegādei, daudzās valstīs ir samazinātais PVN pārtikai. Tas būtu ieviešams arī Latvijā. 

Ņemot vērā patērētāju dzīves līmeni un zemo pirktspēju Latvijā, kā arī zemās cenas Krievijā un Baltkrievijā un risku kontrabandai un nelegālajam tirgum, tuvākajā laikā nevajadzētu vēl vairāk palielināt akcīzes nodokli, gluži pretēji – būtu pamatota akcīzes nodokļa stiprajam alkoholam likmes palielinājuma atlikšana, lai situācija stabilizējas. Tāpat tas lēnām izlīdzinātu nodokļu slogu ar alu, kam šobrīd ir priekšrocības akcīzes nodokļa politikā. 


 
IEVF SESMI STUDENTEI ARITAI KLOVĀNEI PANĀKUMI PRESTIŽAJĀ LATVIJAS EKONOMIKAS ATTĪSTĪBAS FORUMS (LEAF
Apsveicam ar izcilu sasniegumu mūsu studenti Aritu Klovāni un viņas zinātnisko vadītāju Māri Jurušu!
 
2016. gada 14. decembrī IEVF SESMI studentei Aritai Klovānei, kura mācās maģistratūrā programmā "Muitas un nodokļu administrēšana", par bakalaura darbu "Pievienotās vērtības nodokļa plaisa" piešķirta 2. vieta prestižajā Latvijas Ekonomikas Attīstības Forums (LEAF) rīkotajā konkursā “LEAF balva 2016”. Zinātniskais vadītājs: Dr.oec. docents Māris Jurušs. Par iegūto 2. vietu piešķirta arī 300 eur naudas balva un brauciens uz Eiropas Parlamentu Briselē.
 
sesmi_leaf_foto_201216.jpg 

Balva apliecina Inženierekonomikas un vadības fakultātes pasniedzēju un studentu profesionalitāti un pašatdevi mācību procesā. Tam pamatā ir rūpīgs darbs, atbildība un sadarbība. Novēlam arī citiem studentiem būt mērķtiecīgiem, apzinīgiem, aktīvi piedalīties studentu konferencēs, spēt sevi profesionāli pierādīt citos pasākumos, kā arī veiksmi personiskā izaugsmē!

Vairāk par balvu šeit:


 
BUNĪI ĀRVALSTU STUDENTI IEPAZĪST LATVIJAS KOKUS
2016.gada 13.decembrī RTU IEVF Būvuzņēmējdarbības un nekustamā īpašuma ekonomikas institūtā profesionālā maģistra studiju programmas "Būvuzņēmējdarbības un nekustamā īpašuma vadīšana" ārvalstu studentiem tika rīkots mācību brauciens uz izstādi "Iepazīsties - Koks!" Mežaparka Lielās estrādes telpās. Ekskursijas ietvaros studenti tika iepazīstināti ar populārākajām Latvijas koka šķirnēm, koku audzēšanas procesu un to attīstību Latvijā, dažādiem no koka ražotiem materiāliem un produktiem.
 
bunii_ekskursija_koki_foto_191216.jpg
 
BUNĪI STUDENTE SAŅEM FIABCI STIPENDIJU
Kopš 2006. gada RTU Būvuzņēmējdarbības un nekustamā īpašuma ekonomikas institūts ir Starptautiskās Nekustamā īpašuma federācijas - FIABCI International – biedrs. Šī dalība dod iespēju nekustamā īpašuma jomā strādājošajām institūcijām uzlabot savas darbības kvalitāti un kompetenci, savstarpēji apmainīties ar informāciju, kā arī paplašināt savas biznesa iespējas lokālā, nacionālā un starptautiskajā līmenī.
 
FIABCI 2016. gada rudens stipendiju fondā ir iekļauta BUNĪI pārstāve: maģistra profesionālo studiju programmas „Būvuzņēmējdarbības un nekustamā īpašuma vadīšana” 2. kursa studente Linda Šterna. 
 
bunii_fiabci stipendija_foto_191216.jpg
 
FIABCI Stipendiju fonds ir starptautiska iniciatīva, kas vērsta uz jaunās paaudzes nākotnes karjeras atbalstu visā pasaulē. Līdzekļi tiek piešķirti arī dalībvalstu universitātēm, lai veicinātu to starptautiskās nekustamā īpašuma izglītības programmas. Fonds atbalsta visu FIABCI reģionu nekustamā īpašuma jomas pētniekus un ir piešķīris stipendijas pretendentiem no daudzām FIABCI dalībvalstīm.
 
Kā zināms, jau kopš 2006. gada BUNĪ institūts īsteno bakalaura programmu „Nekustamā īpašuma pārvaldība” un maģistra programmu „Būvuzņēmējdarbības un nekustamā īpašuma vadīšana”, kas ir atzītas arī Starptautiskajā nekustamā īpašuma tirgū. Īstenotā maģistra studiju programma «Būvuzņēmējdarbības un nekustamā īpašuma vadīšana» ierindota 35. vietā starp pasaules 100 labākajām universitāšu un biznesa skolu programmām nekustamā īpašuma jomā.
 
FIABCI (The International Real Estate Federation) ir starptautiskā nekustamā īpašuma federācija, sabiedriska organizācija ar īpašu konsultanta statusu nekustamo īpašumu jautājumos ANO Ekonomikas un sociālo lietu Padomē. FIABCI dibināta 1948.gadā, tā apvieno nekustamā īpašuma profesionālās organizācijas 65 pasaules valstīs, 100 nacionālās asociācijas. FIABCI darbības jomas: nekustamo īpašumu darījumu starpniecība, vadīšana, vērtēšana, attīstīšana, kā arī likumdošana, arhitektūra, apdrošināšana nekustamo īpašumu jomās un pilsētu plānošana.





 
RTU SESMI direktors profesors Aivars Vilnis Krastiņš saņem Valsts robežsardzes apbalvojumu

RTU SESMI direktors profesors Aivars Vilnis Krastiņš saņēmis Latvijas Republikas Valsts robežsardzes apbalvojuma zīmi par nopelniem Valsts robežsardzes attīstībā.

Apsveicam ar iegūto nozīmīgo apbalvojumu!

a.v.krastins_robezssardzes_apbalvojums.jpg 

 

 
<< Sākums < Atgriezties 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 Tālāk > Beigas >>

Rezultāti 28 - 36 no 168

29.06.2017. Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Inženierekonomikas un vadības fakultāte

26.06.2017. Pirmdien, 26. jūnijā, vienotajā valsts un pašvaldību portālā www.latvija

21.06.2017. Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) iekļauta «The Times Higher Education»

21.06.2017. Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) kopā ar Latvijas Kultūras akadēmiju (LKA)

  Rīgas Tehniskās universitātes Inženierekonomikas un vadības fakultātē š.g

RTU Inženierekonomikas un vadības fakultāte 2010
Kalnciema iela 6, Riga LV-1048, Latvija. Tālrunis: 67089394. E-pasts: ievf@rtu.lv